Vecumnieku,
Valles, Bārbeles draudžu mācītāja un Lutera Akadēmijas pasniedzēja Roberta
Otomera vaļasprieki ir šaha spēle un arī veikla un ātra rubika-kubika salikšana.
Šos vaļaspriekus Roberts labprāt piekopj arī ģimenē un lieto kalpošanā
pansionātos, draudzes nometnēs, laulībās un pat kapusvētkos.
Ar šaha
spēli Roberts pirmo reizi iepazinies pirmajās pamatskolas klasēs, mācoties
Rīgas 31.vidusskolā. Tur viņš apmeklējis šaha nodarbības. Skolotājs bijis īsts
šī intelektuālā sporta veida entuziasts, un ja nodarbībā bijuši divdesmit
skolēni, tad viņš varējis spēlēt šahu ar visiem divdesmit reizē, veicot ar
katru pa gājienam pēc kārtas. Tolaik Roberts piedalījies arī šaha turnīros, kur
bijis jāizspēlē astoņas spēles un jāsavāc maksimāli daudz uzvaru. Lielākais
sasniegums bija uzvaras četrās spēlēs.
Mācoties Rīgas 1. ģimnāzijā topošais mācītājs šahu nespēlēja, bet atsāka
to darīt, kļūstot par kristieti. Tolaik tuvākajā paziņu lokā bijuši vairāki
cilvēki, kas spēlē šahu un tā ir bijis, ar ko uzspēlēt. Mācītājs ar prieku
atceras kādu no Imantas pansionāta „Liepa” iemītniekiem – Guntāra onkuli, ar ko
regulāri spēlēts šahs, ik pa laikam, kad pansionātā vadīts svētbrīdis. Vēlāk Roberts arī Guntāronkuli kristījis, kad
viņam bijuši deviņdesmit gadu.
Maģistratūras
studiju laikos Gētebogā, Zviedrijā Roberts Otomers regulāri spēlējis šahu ar
studiju biedru, prāvestu Romanu Kurpnieku, mācītāju Gintu Graudiņu, gan starpbrīžos,
gan vakaros pēc studijām, gan lidmašīnā. Spēlēts arī ar studiju biedriem no
Krievijas, ieskaitot tagadējo Ingrijas Baznīcas bīskapu Ivanu Laptevu un topošo
teoloģijas institūta rekotru Konstantīnu Subotinu.
Arī
Vecumnieku draudzes nometnēs tiek spēlēts šahs. Tā nu sagadījies, ka draudzes
vīri ir itin braši šaha spēlētāji, kas priecājas par šaha partijām ar
mācītāju. Ar dažu labu spēlējot mācītājs
guvis uzvaru, bet ir bijuši arī zaudējumi.
Ar prieku
Roberts atceras nesenās spēles Zviedrijā, ciemojoties Rišķu ģimenē. Viņu vecākais
dēls Pēteris mācās šaha pulciņā un ir vietējais čempions sava vecuma grupā. Roberts
novērojis, ka puisis ir laba pedagoga apmācībā, ka ir apguvis labus klasiskus
spēles paņēmienus. Spēlējot mācītājs pamanījis, ka gūt labākus rezultātus viņam
nereti liegušas neuzmanības kļūdas. Jaunais veiklais pretinieks spēlējis
koncentrētāks un mērķtiecīgāks.
Savukārt Roberts pats nereti jaunus paņēmienus iemācās
no virtuālā pretinieka, spēlējot šahu aplikācijā viedtālrunī, noskatoties,
kādus gājienus izmanto virtuālais pretinieks. Šaha aplikāciju izmantojot,
iespējams spēlēt gan ar virtuālo pretinieku, izvēloties dažādas sarežģītības
pakāpes, gan arī spēlēt ar reālu spēlētāju, kurš pieslēdzies tai pašai
aplikācijai savā tālrunī.
Šaha spēles
entuziasts mēģinājis spēles prasmes iemācīt arī vecākajam dēlam, taču sapratis,
ka viņam pietrūkst šaha pedagoģijas prasmju. Tagad viņš ar dēlu vairāk spēlē
dambreti. Kuplajā Otomeru ģimenē cieņā ir arī dažādas stratēģiskās galda
spēles, kā piemēram „Sabotieri” un „Katanas ieceļotāji”.
Roberts
Otomers māk arī milzu ātrumā salikt rubiku kubiku, kas bija populārs laika
kavēklis astoņdesmitajos gados. Pie tam
kubiku viņš var salikt no jebkuras pozīcijas.
Šis interesantais hobijs aizsākās brīdī, kad Roberts noskatījās „ Zelta
talanta” raidījumu, kur kāds puisis veikli salika daudzus kubikus. Izrādās, ka
internetā atrodami daudz video, kur izstāstīts, kā salikt rubika kubiku. Pamatā
ir septiņas- astoņas formulas, kas izpildāmas pareizā secībā. Pirmo reizi
kubika salikšanai veltītas 24 stundas, gan ar pārtraukumiem. Pēc tam jau ir
bijušas vajadzīgas pāris stundas, bet nu jau vien divās minūtes. Šo prasmi
mācītājs izmantojis vairākas reizes sprediķot laulībās, vai arī kapusvētkos. Kubiku
viņš liek, reizē sprediķojot, piemēram, par to, ka Dievs var atrisināt mūsu
problēmas. Kad stāsts ir galā, ir salikts arī kubiks. Kapu svētkos cilvēki
reaģējuši ar lielu interesi, jautājot, kādus vizuālos materiālus mācītājs
izmantošot nākamgad. Priekšmetu izmantošana sprediķos cilvēkiem palīdz labāk
uztvert mācītāja sacīto.
Laikraksts "Svētdienas rīts", 2020.g. aprīlis
