“Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es
paļaujos!” Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no
iznīcinātāja mēra. Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi
paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas. Tu nebīsties nakts briesmu,
nedz arī bultu, kas dienu skraida, nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas
pusdienā nomaitā.” (Psalms 91: 2-5)
Situācija
Vēl pavisam
nesen mums šķita, ka notikumi, kas saistīti ar Korona vīrusu, risinās tālu prom
no mums un mūs neskars. Bet pēdējās nedēļas laikā Eiropa ir pasludināta par
Koronas vīrusa epicentru, Latvijā ir izsludināta ārkārtas situācija, aizslēgta
robeža un aizliegti visi publiski organizēti pasākumi, tai skaitā arī
dievkalpojumi baznīcā. To mūsu ģimene ir piedzīvojusi arī uz savas ādas.
1.martā mana ģimene bija devusies uz manu maģistratūras izlaidumu Zviedrijā.
Tajā brīdī Zviedrijā bija tikai 14 saslimšanas gadījumi uz 10 miljoniem
iedzīvotāju. Bet kad atgriežamies atpakaļ Latvijā, tad 12.martā jau Zviedrija pasludināta
par bīstamu zemi ar nepilniem tūkstoš saslimšanas gadījumiem.
Kas mums būtu jādara?
Pēdējās
dienās nepārtraukti saņemam aicinājumus saistībā ar Covid-19 infekcijas
izplatību: mazgāt rokas, ieturēt distanci no citiem cilvēkiem, slēgt visus organizētos
pasākumus utt. Tas viss, protams, ir ļoti labi un vajadzīgi. Bet baidos, ka ar to
vien pandemijas apturēšanai būs par maz.
Korona
vīruss un nāves tuvums liek daudziem izvērtēt savas dzīves – vai Dievs grib kaut
ko nopietnu pateikt visai liberālajai Eiropai? Mums vajadzētu atzīt, ka Eiropā grēks
tiek legalizēts, reklamēts un popularizēts un tas nekādi nevar Dievam patikt. Mākslīgie
aborti, dzimumu sajaukšana un īpaši – laulības pārkāpšana, tik daudzos veidos,
ka pat kauns par to runāt. Arī mums Latvijā ir pietiekami daudz ietiepīgo, kas
neprecās un grib, lai legalizē viņu bezatbildību. Arī homoseksuālismu mums
arvien vairāk grib uzspiest kā normu, pat „izglītojot” mazus bērnus.
Varbūt Dievs
caur šo ārkārtas situāciju grib ļoti nopietni mūs brīdināt, lai nemeklēt
vaininieku ārpus sevis, bet gan izmeklējam katrs savu sirdi. Vai neesam
noticējuši, ka var „dzīvot kopā tāpat” bez laulībām? Vai esam savus bērnus gatavojuši
nopietnai laulības dzīvei? Vai esam iedomājušies, ka par savu dzīvi mums nebūs
jāatbild Dieva priekšā? Nožēlosim grēkus un sauksim uz Dievu! Mums tik ļoti vajag
Dieva žēlastību un palīdzību.
No egoisma uz atbildīgu rīcību
Latvijā daudzviet
izcēlusies panika, cilvēki izpērk veikalus. Rodas sajūta, ka bīstamākais nav
šis vīruss, bet gan mūsu alkatība un vienaldzība pret citiem, ko citā vārdā
sauc par egoismu. Tā nav tikai pandēmijas laika problēma, bet bijusi jau ilgi
pirms tam! Vai nav tā – ka par daudz centrā esam bijuši mēs paši – mani hobiji,
ballītes, ceļojumi, izklaides, ka par saviem apkārtējiem bieži aizmirsām? Līdz
šim ir bijis tik liels piedāvājums, ko darīt pēc darba, ka mums vairs neatlika
laika Dievam un līdzcilvēkiem.
Bet tagad
viss notiekošais mūs arvien vairāk spiedīs sevi un savas intereses nolikt malā
un parūpēties par saviem tuvākajiem apkārtējiem. Tikai visiem kopā rīkojoties
atbildīgi, mēs varēsim iziet cauri pandēmijai ar mazākiem zaudējumiem. Korona
vīruss Itālijā izrādījies vislipīgākais tieši cilvēkiem virs 50 gadiem – 80%
gadījumi. Bērni līdz 18 gadiem slimo tikai 1,2%. Jaunieši, padomāsim par vecāka
gada gājuma kaimiņiem, kolēģiem, parūpēsimies par viņiem, aizsargāsim viņus.
Lai Dieva
miers vada mūsu rīcību. ”Un Dieva miers,
kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū
Jēzū.” (Filipiešiem.4:7)
Lūgšana
Kad vēl
iepriekš Latvijā bija ārkārtas situācija? Pirms 30 gadiem, kad Latvija atguva
savu neatkarību. Toreiz simtiem un tūkstošiem cilvēku pulcējās kopā baznīcā,
lai lūgtu par brīvību un neatkarību, un Dievs uzklausīja mūsu lūgšanas un deva
brīvību. Arī šodien ārkārtas situāciju cilvēks var pārdzīvot ar nopietnu lūgšanu.
Vienosimies kopējā lielā lūgšanā! Ne tikai vienu dienu, bet ilgstoši. Lūgsim:
Kungs Dievs,
piedod mums!
Kungs Dievs,
žēlo mūs!
Kungs Dievs,
nenovērs no mums savu vaigu!
Un visas
savas sirds lūgšanas ieliekam tajā lūgšanā, ko Tu mums esi mācījis: „Mūsu Tēvs
debesīs...”.
Un
visbeidzot, lai mūs iedrošina Kristus vārdi: To visu Es esmu runājis uz
jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu,
Es pasauli esmu uzvarējis!” (Jāņa ev. 16:33)
Māc. Roberts
Otomers
Laikraksts "Bauska dzīve", 2020.gada 24.marts
