Vecumnieku ev. lut. draudze: 2018

Jēzus saka: Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai. Mt 6:24

Šajos Jēzus vārdos varētu savilkt kopā visu Latvijas vēsturi!

• 1918.g. 18.novembrī tika pasludināta Latvijas neatkarība.

• 1919.g. 11.novembrī Rīga tiek atbrīvota no ienaidniekiem.

• 1921.g. 26.janvārī Latvijas atzīšana de iure

Kas bija tas, kas noveda latviešu tautu līdz neatkarībai? Vislielāko pateicību par Latvijas neatkarību mēs esam parādā Trīsvienīgajam Dievam, kas lietoja Brāļu draudžu atmodu, kas vēlāk noveda latviešus līdz neatkarīgas valsts izcīnīšanai un dibināšanai.

Kādi bija latvieši šajā zeme pirms brāļu draudzēm?

• 1834.g. mācītājs Kēlbrants Vidzemes sinodē runā par latviešu tautas vienaldzību ticības lietās:

• Vidzemes zemnieku materiālais stāvoklis bija liels trūkums un nabadzība. Nožēlojamos zemnieku mitekļos gaisma ieplūda un dūmi izplūda tikai pa puspavērtajām durvju augšām, tumšajā gada laikā vienīgais apgaismojums bija aizdegtais skals.

• Nekādas iespējas garīgai izaugsmei, klāt tam vēl nāk liela nabadzība, tautas grimšana dzeršanā, rupjībā un negodībā. Un vēl līdztekus šim visam latviešu tauta piedzīvoja ļoti necilvēcīgu apiešanos no vācu muižniekiem. Bieži vien tieši vācu muižkungi uzturēja latviešus žūpībā, uzturot krogus, kuros zemnieki atstāja savu sūri grūti nopelnīto naudu.[1]

• 17.gs. Luteriskajā baznīca LV bija daudz tādas draudzes, kur bija 20 vāciešu un 3000 latviešu draudzes locekļu un dievkalpojumi notika vācu val. un tos vadīja vācu mācītājs.[2]

Brāļu draudžu atmoda

• Brāļu draudzēs latvieši atrada sev stiprinājumu un drošību, kas rezultējās tautas atmodā, ka daudzviet Latvijā daudzi krogi bija jāslēdz ciet, jo ļaudis tur vairs negāja, bet bija baznīcās. Brāļu draudzes pārstāvji atnāca pie latviešu tautas, sāka mācīties latviešu valodu un sludināt evaņģēlija vēsti viņiem latviešu valodā. Brāļu draudzes vadīja dievkalpojumus latviešu valodā un veidoja pirmās latviešu skolas.

• “Brāļu draudze kā meteors nejauši parādījās pie latvju zemes apvāršņa, modināja tautu no daudzgadusimtīgā miega” /J.Krodzinieks – LV 1. vēsturnieks (1851-1924)/[3]

• Brāļu draudze bija atraisījusi latviešu cilvēkos garīgās patstāvības un rosmes, kam līdzi atmodās kāda ilgi nomākta īpašība latviešu dabā – iniciatīva un aktivitāte. Šī inertā masa, kura pakļāvīgi gāja smagajos vergu darbos, pacietīgi pacieta sitienus un baismīgos spīdzinājumus, kas daudzus noveda pat līdz nāvei, tagad šī masa bija ieguvusi spēju domāt, spriest, vērtēt, izrādīt iniciatīvu un aktivitāti. /R.Feldmanis/[4]

• “Kāda bezgalīgi svarīga lieta bija skolotāju sagatavošana. Brāļu draudzes 1738.g. Valmierā atvēra LV 1. skolotāju sagatavošanas skolu.” /R.Feldmanis/[5]

• 1743. gada Valmierā bija 700 atmodinātu dvēseļu, Straupē – 800, Liepājā – 800, Mārsnēnos – 400, pavisam kopā 2700.[6]

• 1817.g. Vidzemē bija 100 saiešanas nami ar 20-25 000 organizētu dalībnieku.[7]

• 1872.g. RīgasMārtiņa draudzē bija 22 000 locekļu, Pāvila – 22t., Jēzus dr. 19t., Lutera – 14t., Trīsvienībā - 12t., Ģertrūdes – 50t.[8]

• “Kad 19.gs. 30. un 40. gados radās vajadzība ievēlēt pagasta pārstāvjus, vecākus, tiesnešus, skolotājus, tad nereti izvēlējās Brāļu draudzes vadošās personas.” /R.Feldmanis/

Latvijas himna

Viens no apliecinājumiem tautas tā laika ticībai uz trīsvienīgo Dievu ir mūsu Latvijas valsts himna. Ne vienai citai no man zināmām valstīm, himna nesākas ar vārdu Dievs un lūgšanu, lai Dievs svētī mūsu zemi. Lūk salīdzinājumam dažādu tautu himnas:

• Latvija – Dievs svētī Latviju

• Igaunija – Mana tēvzeme, mana laime un prieks

• Krievija – Krievija — mūsu svētītā zeme

• Vācija – Vācija, Vācija pāri visam (Deutchland, Deautchland über alles)

• ASV - Ak, saki, vai jūs varat redzēt, ko rītausmā agri gaismā (Oh, say can you see by the dawn's early light)

Brīvības cīņas 1919. gadā

• Kas bija mūsu valsts iesākumā? – Neatkarības pasludināšana un tai sekojošas brīvības cīņas, lai to aizstāvētu.

• 1919.gada oktobrī tūkstošiem brīvprātīgo atsaucās uz LV pagaidu valdības aicinājumu: „Melnais bruņinieks atkal nāk! Pie ieročiem! Uz cīņu!”

• Pēc nedēļu ilgām cīņām 1919.g. 11.novembrī Latvijas armija sakāva cara armijas virsnieka Bermonta vadītos vācu un krievu baltgvardu spēkus Rīgā un atbrīvoja Daugavas kreiso krastu!

• Šie varoņi ir mūsu valsts iesākums! Viņi sevi netaupīja, jo Latvija bija ļoti augsta vērtība viņu acīs, ka viņi bija gatavi par to cīnīties un pat mirt.

Kur rodas tāds spēks un drosme?

• Bet kur viņi ņēma spēku savai varonībai? Šo varoņu dvēseles stāvoklis un iekšējās cīņas nianses parasti paliek aiz kadra. Viņi taču nebija kādi mītiski pārcilvēki, pasaku varoņi, viņi bija vienkārši cilvēki Kas veidoja šos cilvēkus par varoņiem? Un vai mēs šodien spētu to pašu? Kur slēpjas viņu izcilības un varonības avoti?

Tas Kungs mans spēks un drosme

• Mūsdienās vēl daudzos Latvijas dievnamos var redzēt piemiņas plāksnes – pasaules karā kritušajiem ar citātu no Jāņa evaņģēlija: „Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.” (Jņ.15:13)

• Šie tautas dēli nāca no baznīcām un draudzes skolām, kamēr padomju laikā visi bija pionieros, komjaunatnē un kompartijā. Un tur mācīja pavisam kaut ko citu.

• Svētie raksti ir pilni ar varonības pilnām ainām, kas atspoguļo Dieva cīņu pret ļaunumu.

• Bībele arī skaidri rāda, ka tautu likteņus ir noteikuši cilvēki, kuri bieži vien, paklausot Dieva aicinājumam, ir rīkojušies atšķirīgi vai pat pretēji egoistiski grēcīgajam cilvēka saprātam.

Latvijas laikā 1918.-1940.

• Tautsaimniecībā ieviesa latviskuma principu. Latvijas brīvvalsts arvien vairāk regulēja tautsaimniecību. Ulmaņa laikā rūpniecībā strādājošo skaits 5 gadu laikā gandrīz divkāršojās. Ar valsts kapitāla palīdzību veidojās lieli uzņēmumi.

• Bezdarbs 30. gadu beigās samazinājās līdz minimumam. 1938.g. darba biržās bija reģistrēti tikai 900 darba meklētāju. Arī šis skaitlis neparāda patieso ainu, jo laukos sezonas strādnieki vienmēr trūka. Uzlabojās iedzīvotāju dzīves līmenis.

• Efektīvi darbojās sociālās apdrošināšanas sistēma, īpaši attiecībā uz strādniekiem. Tika noteikta obligātā apdrošināšana slimības gadījumā.

• Saslimušie un viņa piederīgie saņēma ārsta palīdzību un zāles par brīvu, kā arī 2/3 no algas kā slimības naudu. Katru gadu strādniekiem piešķīra 2 nedēļu apmaksātu atvaļinājumu.

• Kvalificēti strādnieki 1936. gadā vidēji pelnīja 130 latus, bet meistari – 280 latu, inženieri mehāniķi – 380, vidusskolas skolotāji ar augstāko izglītību 230 – 335 latus.

• Salīdzinājumam… 1 l piena maksāja 0,11 latus, 1 kg cūkgaļas – 0,93 latus, 1 kg sviesta – 1,78 latus, vīriešu uzvalks – 33 latus, zābaku pāris – 10 latus.

• Jēzus saka: Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.

• Jo bagātāki kļuvām, jo diemžēl vairāk aizmirsām par Dievu...

• Tam viegli var līdzi izsekot pēc dievkalpojuma apmeklējuma skaita dievnamos, piem.

Liepājas Lutera draudzē dievkalpojumu apmeklējumi katru svētdienu:

• Neatkarības sākumā ap 1920.g. ~ 800 cilvēku

• Neatkarības vidū ap 1930.g. ~ 400 cilvēku

• Neatkarības beigās ap 1940.g. ~ 200 cilvēku

Padomju okupācijas gadi

• 1940.gadā Kārlis Ulmanis sacīja tik ļoti pazīstamos vārdus "Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās", kam sekoja Latvijas okupācija un 50 gadi zem padomju varas.

• Padomju okupācijas laiks bija ļoti smags latviešu tautai: kristietībai pretēji spēki, baznīcu ēku slēgšanas politika, ekonomikas stagnācijas gadi, pastāvīga novērošana un kontrole no čekas puses, izsūtīšanas, vajāšanas, visādā veidā ļoti smags laiks mūsu tautai.

2.Latvijas neatkarības iegūšana

• Kad tautai palika ļoti grūti, tā atkal atcerējās Dievu un griezās pie Viņa lūgšanās, baznīcas atkal bija pārpildītas! Cilvēki citreiz vienā svētdienā centās pat pabūt vairākās baznīcās.

• Kā Latvija ieguva savu otro neatkarību 1990.g.? Ar bezvardardarbīgu pretošanos! Pārdabiska doma! Kur cilvēki rada domu, ka ar mīlestību var uzvarēt naidu?

• Pie neatkarības atgūšanas kristīgā ticība spēlēja milzīgu lomu, jo tieši Baznīcā, klausoties Jēzus vārdus, cilvēki guva pārliecību, ka caur bezvardarbīgo pretošanos, pēc Jēzus parauga, var gūt uzvaru.

Palīdzi Dievs (Ieva Akurātere)

• Tās bija izdziedātas lūgšanas, kas sasniedza Dieva ausis, ka varējām iegūt brīvību, pret neskaitāmāki lielāku ienaidnieku, bez asins izliešanas.

• Akurātere: Palīdzi Dievs, palīdzi Dievs visai latviešu tautai, Saved to mājās pie Daugavas krastiem, saved to mājās! Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē!

• Latvijas neatkarība nenāca tikai no tā, ka mēs latvieši sadevāmies rokās, bet sadevāmies rokās ar kopēju vēlmi un lūgšanu par brīvu Latviju! Un Dievs to sadzirdēja, bez Dieva, tas nebūtu bijis iespējams!

2.Latvijas neatkarības laikā (1990.-2018.)

• Atmodas sākumā daudziem likās, ka tā tas turpināsies mūžīgi, ka baznīcas būs pilnas un latviešu tautas cilvēki varēs tikt stiprināti ar Dieva vārdu.

• Latvija piedzīvo ekonomisku izaugsmi, bet tauta atkal sāk par Dievu aizmirst! Baznīcu apmeklētāju rindas atkal sarūk. Padomju laika „smadzeņu skalošana” ilgu gadu garumā nav tik viegli uzreiz izskaust no cilvēku prātiem, tam ir vajadzīgs ilgāks laiks.

Kopsavilkums

• Tauta ir tik stipra, cik tā paļaujas uz trīsvienīgo Dievu!

• Dievs jau 2x sadzirdēja šīs lūgšanas un deva mums brīvu zemi, brīvu Latviju, kur pašiem tagad jāsaimnieko, viss šodien nav perfekti, tā ir liela atbildība!

• Laika gaitā par Dievu aizmirstam!

• Ja no Viņa vēl vairāk novērsīsimies, tad Dievs var atkal savu žēlastību no mums atņemt!

• Tāpēc pieķersimies Dievam vēl vairāk, lai Dievs patiesi var svētī Latviju arī turpmāk!

Māc. Roberts Otomers

[1] Roberts Feldmanis, Latvijas Baznīcas Vēsture (Rīga: Luterisma mantojuma fonds, 2010), 293.

[2] Feldmanis, 284.

[3] Feldmanis, 202.

[4] Feldmanis, 297-299.

[5] Feldmanis, 209.

[6] Feldmanis, 211.

[7] Feldmanis, 221.

[8] Feldmanis, 221.