Pirms 500 gadiem - 1517.g.
31.oktobrī Vācijā augustīniešu ordeņa mūks Mārtiņš Luters pielika 95 tēzes
vērstas pret indulgenču (grēka atlaižu) tirdzniecību pie Vitenbergas Pils
baznīcas durvīm visu svēto dienas priekšvakarā un ar to aizsākās Reformācija. Bet
kas šajā notikumā bija tik īpašs, ka šīs 95 tēzes jau pēc 2-3 nedēļām varēja
izlasīt Rīgā? Priekš tā laika, kad nav ne lidmašīnu, ne mašīnu, tas ir fenomenāls
ātrums. Šo 95 tēžu pielikšana pie baznīcas durvīm līdz pat šai dienai tiek
uzskatīts kā reformācijas iesākums.
Kas tad mudināja Luteru
sarakstīt šīs 95 tēzes? Tas bija indulgenču jeb grēku atlaižu tirgošana Romas
katoļu baznīcā, kuras izsludināja pāvests
1517. gadā, lai vāktu līdzekļus Sv. Pētera katedrāles
restaurācijai Romā.
Uz Saksijas
apgabalu, kur dzīvoja Luters, grēku atlaides tirgot tika nosūtīts pieredzējis
atlaidu pārdevējs, slavenais sprediķotājs Jānis Tecels. Grēku
atlaides varēja nopirkt gan sev, gan saviem tuviniekiem, dzīviem vai mirušiem.
Grēku atlaides ar pāvesta parakstu un zīmogu apzīmēti papīra ruļļi, kurus par
naudu varēja iegādāties jebkurš cilvēks, un, kas pēc pāvesta solītā, deva šim
cilvēkam pilnīgu grēku piedošanu un brīvbiļeti uz paradīzi, lai arī cik tu
lielus grēkus tu būtu sastrādājis. Kā pats Tecels sludināja, ka pat ja tu būtu
izvarojis pašu jaunavu Mariju, tev tas tiktu piedots ar šo grēku atlaidi.
Kad Mārtiņš Luters sāka studēt
teoloģiju, lai kļūtu par priesteri tā laika Romas katoļu baznīcā, viņš pirmo
reizi sāka lasīt Bībeli. Jo vairāk M.Luters lasīja Bībeli, jo vairāk viņš
konstatēja cik liels ir kontrasts starp Romas katoļu baznīcu un to Baznīcu, kas
ir aprakstīta Bībelē, ko Jēzus Kristus ir dibinājis. Viens no Reformācijas
galvenajiem saukļiem bija: Ad fontes
tas ir atpakaļ pie avotiem, pie saknēm un pamatiem. Jēzus Kristus bija
izveidojis, veidojis un formējis ļoti labu Baznīcu šeit virs zemes, bet
gadsimtu gaitā tā bija ļoti deformējusies. No sākuma ir formācija, pēc tam
deformācija un tad nāk reformācija, kas ir atgriešanās pie sākotnējās formas.
Lutera reformācijas mērķis nebija nošķelties no Romas katoļu Baznīcas vai
radīt jaunu ticības novirzienu, bet gan atgriezt to pie Rakstiem un apustuļu
skaidrās mācības. Lutera reformācijas moto baznīcā varētu būt: to labo, kas ir,
paturam, to slikto, kas laika gaitā ienācis baznīcā, to atmetam. Luters nekad
nav gribējis, ka viņa sekotāji sevi sauktu par luterāņiem vai luteriešiem, viņš
gribēja, ka viņi sevi sauc par kristiešiem. Luterāņi tic Kristum, bet ciena
Luteru par viņa paveikto! Šo apzīmējumu „luterāņi”
sākotnēji kā palamu viņiem piedēvēja Romas katoļi, un viņi vēlāk to paturēja un
sāka pat ar to lepoties, tā norādot, ka viņi nepieder šai nesakārtotajai Romas
katoļu Baznīcai, bet gan ticības atjaunotajai, Luteriskajai Baznīcai. Un arī
Latvija pieder pie tām zemēm, kuru Lutera reformācija ir aizsniegusi vienu no
pirmajām, jau 1521. gadā un nesusi daudz labu augļu Latvijā caur šiem
gadsimtiem.
Pirmā lieta pret ko M.Luters vērsās,
bija indulgenču (grēka atlaižu) tirgošana tā laika Romas katoļu baznīcā. Luters,
lasot Bībeli, saprata, ka indulgences ir pilnīgi pretrunā ar Bībeles mācību. Ja
jau grēku piedošanu var nopirkt par naudu, tad kāpēc cilvēkam būtu vajadzīgs
ticēt Dievam, nākt uz baznīcu, izsūdzēt grēkus? M.Luters, pieliekot 95 tēzes
pie Vitenbergas baznīcas durvīm, gribēja aicināt garīdzniekus un universitātes
profesorus uz diskusiju, lai parādītu cik bezdievīga prakse ir indulgenču
tirgošana, ka neviens papīrs šeit uz zemes nespēj dāvāt grēku piedošanu, lai
kas to arī būtu parakstījis, bet vienīgais kas to var, ir sirds patiesa grēku
nožēla.
Viss sākas ar grēku atlaidām,
bet Dievs Luteram caur svētajiem rakstiem atklāja vēl veselu rindu ar lietām,
kas baznīcā bija deformējušās un ka tās būtu jāatgriež atpakaļ pie tā, kā Jēzus
to veidoja. Viduslaikos pāvesti arvien vairāk un vairāk bija aizņemti ar
laicīgām lietām. Viņiem bija sava zeme, sava armija, pastāvīga karošana. Un
visas laicīgās rūpes pāvestam un bīskapiem novērsa skatu no garīgām lietām,
tāpēc laika gaitā pāvesti bija ieviesuši vairākas bezdievīgas prakses: 1)
Piespiedu celibāts visiem mūkiem un garīdzniekiem, kur 12.gs. ar varu šķīra
visas garīdznieku laulības, bet tajā pašā laikā vēlāk Romā tika veidoti
speciāli bordeļi mūkiem un garīdzniekiem. Savukārt Luters par jaunu ceļ gaismā
laulības svarīgumu un svētību, norādīdams, ka lielākā daļa garīdzniecības Jēzus
laikā bija precēta. Pats Luters arī, rādīdams citiem piemēru, dodas laulībā ar
Katrīnu von Boru un šajā laulībā viņiem piedzimst 6 bērni. 2) Dievkalpojumi baznīcās
notika tikai latīņu valodā, līdz ar to tas bija saprotams tikai augsti
izglītotiem un bagātiem cilvēkiem. Luters sāk turēt dievkalpojumus dzimtajā
vācu valodā, un cilvēki lielām masām sāk plūst baznīcu, kur Luters sprediķo, jo
beidzot visa tauta var saprast, kas tur notiek. Luters iztulko arī Bībeli vācu
valodā, lai padarītu to pieejamāku visai vācu tautai. Arī E.Gliks seko Lutera
piemēram un 17.gs. iztulko Bībeli latviešu valodā. Kā Vācijā, tā Latvijā
Bībeles tulkojums veido milzīgu valodas, izglītības un kultūras attīstību. 3)
Bet vistrakākā lieta bija tā, ka baznīcā netika vairs mācīta Jēzus Kristus
mācītā evaņģēlija mācība, ka cilvēki var iemantot grēku piedošanu tikai ticībā
uz Jēzu Kristu. Tā vietā baznīcā tiek mācīta pagāniskā mācība, ka debesu
valstību var mantot ar labajiem darbiem. Ātri vien gan cilvēks saprot, ka
neviens nav pilnīgs un viņam labo darbu ir par maz, un tāpēc gadsimtu laikā labo
darbu mācība tiek apaudzēta vēl ar daudz dažādām maldu mācībām: tiek izgudrota purgatorija
jeb šķīstītava, gandarīšanas darbi, pāvesta labo darbu krātuve, svēto kults,
svēto relikvijas, indulgences un vēl citas lietas, kas pāvestam ienesa krietnu
naudas summu, kas pāvestu padarīja vienu no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē.
Luters, lasot Bībeli, mudināja baznīcu atgriezties Jēzus un apustuļa Pāvila
mācītās skaidrās evaņģēlija mācības, ka grēku piedošana un mūžīgā dzīvība
mantojama nevis ar labiem darbiem, bet gan ticībā uz Jēzu Kristu un Viņa nopelnu
pie krusta. Tas pāvestam, protams, nepatika, jo stipri apdraudēja viņa
ienākumus. Tāpēc pāvests izslēdza Luteru no baznīcas, pasludināja viņu ārpus
likuma un katrs ar viņu varēja darīt, ko vien grib, bet tā arī garo gadu laikā
Dievs viņu sargāja, un neviens Luteram nekā fiziski pāri nenodarīja. 4) Vēl
Luters laboja nepareizas prakses attiecībā uz mūku ordeņiem, svētbildēm,
gavēņiem, baznīcas hierarhiju un īpašumiem. 5) Mudināja uz garīgās un laicīgās
varas nodalīšanu. Pār valsti un sabiedrību valda laicīgā vara, pār dvēseli –
Dievs.
Visas šīs uzskaitītās lietas šo 500 gadu laikā kopš aizsākās reformācija,
ir nesušas savu iespaidu ne tikai uz luterāņu baznīcām, bet arī daudzām citu
konfesiju baznīcām visā pasaulē, tai skaitā arī Romas katoļu baznīcu. Reformācija
ietekmēja ne tikai baznīcas, bet arī kultūras, izglītības un zinātnes attīstību
visā pasaulē. Visu to uzskaitīt, ko mums devusi reformācija būtu ļoti grūti, jo
tās ieguvums un devums ir nenovērtējams! Svinēsim reformāciju kopā, dosimies uz
baznīcu un pateiksimies Dievam par visu to, ko Viņš mums dāvājis caur reformāciju.
Māc. Roberts Otomers
