Dienu pirms Reformācijas 499 gadadienas, svinīgo solījumu dievkalpojumā dod jaunā draudzes padome un izlūdzamies Dieva svētību padomes darbam! Dieva svētības šajā darbā!
Jāņa evaņģēlijā mēs lasām, ka arī Jēzus reiz nepagāja garām savai Baznīcai, kad tā bija stipri deformējusies. Jāņa ev. 2:13-16: "Kad jūdu Pashā bija tuvu, Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi. Tur Viņš atrada Templī vēršu, aitu un baložu pārdevējus un naudas mijējus sēžam. Un, iztaisījis pātagu no auklām, Viņš visus izdzina no Tempļa, aitas un vēršus, un izkaisīja mijējiem naudu un apgāza galdus, un baložu pārdevējiem Viņš sacīja: "Nesiet to projām! Nepadariet Mana Tēva namu par tirgus namu!""
Atnākot uz Jeruzālemes templi, Jēzus ir lielā sašutumā par to, ko Viņš ierauga savā Baznīcā, – ka tur galvenais vairs nav veidot attiecības ar Debesu Tēvu, bet tirgoties kā tirgus laukumā. Kā gan cilvēks, kurš atnācis uz templi Dievu lūgt, to var izdarīt, ja tur ir dažādas dzīvnieku skaņas, smakas un vēl milzīga dunoņa no cilvēku tirgošanās, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū? Tas ir neiespējami! Jēzum ir daudz lielāks pacietības mērs nekā cilvēkiem, bet arī viņa pacietībai pienāk gals. Tas bija par traku, viņam bija jārīkojas, lai kaut ko mainītu.
Arī mūsdienās, jāatzīst, varam manīt lielāku cilvēku tiekšanos pēc tirgošanās nekā pēc mūžīgās dzīvības. Proti, kur tad mūsdienās cilvēki pavada savas svētdienas? Tā vietā, lai dotos uz baznīcu, daudzi izvēlas doties uz tirdzniecības centriem, lai tur iepirktos un izklaidētos. Mēdz sacīt, ka tirdzniecības centri ir mūsdienu "baznīcas"! Cilvēki visu savu sūri grūti nopelnīto naudu svētdienās aiznes uz mūsdienu tempļiem, kur to pienes pie šo tempļu altāriem, proti, kasēm, un nodod šo tempļu priesteriem – kasieriem. Un tas viss tiek darīts ticības dēļ, ka tās mantas, kas šajos tempļos iegādātas, padarīs dzīvi daudz labāku un laimīgāku. Bet vēl daudz lielāka problēma ir tad, kad šis tirgus laukums tiek atnests uz baznīcu.
Mēs varam redzēt daudzas paralēles Jēzus rīcībā un Lutera rīcībā. Ne Jēzus, ne Luters nepagāja garām tām nejēdzībām, kas notika Baznīcā, un ķērās tām tieši pie saknēm, kas beigu beigās noveda pie Baznīcas reformācijas.
Reformācijas konflikta sākumu, līdzīgi kā notikumā ar Jēzu, izraisīja tirgošanās Baznīcā, proti, tā sauktās "jubilejas atlaides", kuras izsludināja pāvests 1517. gadā, lai savāktu līdzekļus Sv. Pētera katedrāles restaurācijai Romā. Saksijā grēku atlaides pārdeva pieredzējis atlaižu pārdevējs – slavenais sprediķotājs Jānis Tecels. Grēku atlaides varēja nopirkt gan sev, gan saviem tuviniekiem. Grēku atlaides ar pāvesta parakstu par naudu deva pilnīgu grēku piedošanu, brīvbiļeti uz paradīzi. Vienalga, cik lielus grēkus tu būtu sastrādājis (kā teica pats Tecels – pat ja tu būtu izvarojis Jaunavu Mariju), tev tas tiktu piedots ar šo grēku atlaidi.
Protams, tie ir pilnīgi meli, neko tādu Bībelē nevar atrast, tas ir to laiku pāvestu izdomājums un labs biznesa plāns, kā iegūt milzīgu peļņu. Viena no lielākajām krāpšanām pasaules vēsturē. Neviena indulgence, vienīgi patiesa grēku nožēla un mūsu ticība Jēzus Kristus nopelnam pie krusta staba Golgātā var mums piedod grēkus un dāvāt mūžīgo dzīvību.
Lutera reformācijas lielākie sasniegumi ir:
• Bībeles tulkošana dzimtajā valodā un pavairošana, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu to lasīt;
• dievkalpojumi dzimtajā valodā (pirms tam tie bija tikai latīniski);
• atgriešanās pie Bībeles skaidrās mācības;
• Evaņģēlija mācības atgūšana – mācība par attaisnošanu ticībā uz Jēzu Kristu, nevis ar labiem darbiem;
• indulgenču izskaušana un atcelšana baznīcā;
• piespiedu celibāta atcelšana mācītājiem, kas tik daudzus garīdzniekus bija iedzinis dažādu veidu laulības pārkāpšanā;
• nepareizās prakses labošana attiecībā uz mūku ordeņiem, svētbildēm, gavēņiem, baznīcas hierarhiju un īpašumiem;
• garīgās un laicīgās varas nodalīšana: pār sabiedrību valda laicīgā vara, pār dvēseli – Dievs.
Reformācija ietekmēja ne tikai luterāņu baznīcas visā pasaulē, bet arī daudzas citas konfesijas, turklāt ne tikai baznīcu, bet arī kultūras, izglītības un zinātnes attīstību visā pasaulē, kur Lutera reformētās baznīcas mācība nokļuva.
Lutera reformācijas mērķis nebija nošķelties no Romas katoļu Baznīcas vai radīt jaunu ticības novirzienu, bet gan atgriezt to pie Rakstiem un apustuļu skaidrās mācības. Lutera reformācijas moto baznīcā varētu būt: "To labo, kas ir, paturam, to slikto, kas laika gaitā baznīcā ienācis, to atmetam." Luters nekad nav gribējis, ka viņa sekotāji sevi sauktu par luterāņiem vai luteriešiem, viņš gribēja, ka viņi sevi sauc par kristiešiem. Luterāņi tic Kristum, bet ciena Luteru par viņa paveikto. Apzīmējumu "luterāņi" – sākotnēji kā lamu vārdu – viņiem piedēvēja Romas katoļi. Viņi to paturēja un sāka ar to lepoties, tā norādot, ka nepieder nesakārtotajai Romas katoļu Baznīcai, bet gan reformētajai, ticības atjaunotajai, luteriskajai Baznīcai.
Arī Latvija pieder pie tām zemēm, kuru Lutera reformācija ir aizsniegusi un nesusi daudz labu augļu caur šiem gadsimtiem.
Māc. Roberts Otomers
P.S. Ieteikums reformācijas dienai - noskatīties filmu par Lutera dzīvesstāstu:
