piektdiena, 2016. gada 27. maijs
piektdiena, 2016. gada 20. maijs
Par Stambulas konvenciju
Kristīgais radio 11.mai.2016.
Jesajas 49:1-6 Kalpa uzdevums (Stambulas konvencija)
Jesajas 49:1-6 Kalpa uzdevums (Stambulas konvencija)
Īsas pārdomas par Stambulas konvenciju. Manu uzmanību šai konvencijā
piesaistīja 4.3. pants: "Konvencijas dalībvalstis garantē to, ka,
īstenojot šīs Konvencijas noteikumus, it īpaši veicot vardarbības upuru
tiesību aizsardzības pasākumus, nenotiek nekāda diskriminācija
neatkarīgi no tā vai šādas diskriminācijas pamatā ir dzimums, sociālais dzimums (dzimte),
rase, ādas krāsa, valoda, reliģiskā pārliecība, politiskie vai citi
uzskati, nacionālā piederība, sociālā izcelsme, piederība
mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, dzimumorientācija, dzimuma
identitāte, vecums, veselības stāvoklis, invaliditāte, ģimenes
stāvoklis, migranta vai bēgļa statuss vai cits statuss."
Ko nozīmē "sociālais dzimums (dzimte)"? Dzimte ir tulkojums no vārda "gender". Tā ir jaunā ideoloģija, kas nāk no Eiropas. Šī ideoloģija saka, ka cilvēks var izvēlēties, kas viņš ir – vīrietis, sieviete, transpersona utt.
Kādas konsekvences var būt potenciālas sekas šai ideoloģijai? Piem., cilvēks, kas bioloģiski ir vīrietis un izskatās, kā vīrietis, var ieiet sieviešu tualetē vai arī sieviešu ģērbtuvē baseinā, jo viņš jūtās, kā sieviete. Un Stambulas konvekcija viņu ar likuma spēku aizsargā, ja kāda sieviete gribētu viņu izdzīt no turienes laukā – tā taču ir vardarbība pret šo cilvēku. Tādi precedenti Eiropā ir bijuši. Vai mēs to Latvijā arī gribam?
Ko nozīmē dzimumorientācija? – heteroseksuāļi, homoseksuāļi, biseksuāli, transseksuāļi, interseksuāļi utt. Katrs jau tur var palikt apakšā savu izpratni.
Es piekrītu, ka vajag cīnīties pret vardarbību, bet šādā redakcijā Stambulas konvencija ar vienu roku cīnās pret vardarbību, bet ar otru veicinām seksuālu visatļautību un gender ideoloģijas akceptēšanu Latvijā.
Tas ir tik velnišķs gājiens. Šīs konvencijas autori cēla aizsega vārdā – cīņā pret vardarbību pret sievietēm – grib uzspiest savu dzimumideoloģiju visiem Eiropas iedzīvotājiem. Kāda gan dzimumorientācijai un dzimtei ir saistība vardarbību pret sievietēm...? Skaidrs ir, ka vienu pašu dzimumideoloģijas tēmu nevar "izbīdīt" cauri, tas vienmēr ir jādara kaut kā cita aizsegā.
Ko gan dos mums šīs konvencijas parakstīšana? Mums jau tāpat ir daudz labu likumu, kas aizsargā sievietes pret vardarbību, mums tikai pie tiem jāturas. Bet šī konvencija neko būtiski jaunu cīņā ar vardarbību pret sievietēm neienesīs, bet tikai dos lielāku zaļo gaismu seksuālai izlaidībai un gender ideoloģijai.
Ko nozīmē "sociālais dzimums (dzimte)"? Dzimte ir tulkojums no vārda "gender". Tā ir jaunā ideoloģija, kas nāk no Eiropas. Šī ideoloģija saka, ka cilvēks var izvēlēties, kas viņš ir – vīrietis, sieviete, transpersona utt.
Kādas konsekvences var būt potenciālas sekas šai ideoloģijai? Piem., cilvēks, kas bioloģiski ir vīrietis un izskatās, kā vīrietis, var ieiet sieviešu tualetē vai arī sieviešu ģērbtuvē baseinā, jo viņš jūtās, kā sieviete. Un Stambulas konvekcija viņu ar likuma spēku aizsargā, ja kāda sieviete gribētu viņu izdzīt no turienes laukā – tā taču ir vardarbība pret šo cilvēku. Tādi precedenti Eiropā ir bijuši. Vai mēs to Latvijā arī gribam?
Ko nozīmē dzimumorientācija? – heteroseksuāļi, homoseksuāļi, biseksuāli, transseksuāļi, interseksuāļi utt. Katrs jau tur var palikt apakšā savu izpratni.
Es piekrītu, ka vajag cīnīties pret vardarbību, bet šādā redakcijā Stambulas konvencija ar vienu roku cīnās pret vardarbību, bet ar otru veicinām seksuālu visatļautību un gender ideoloģijas akceptēšanu Latvijā.
Tas ir tik velnišķs gājiens. Šīs konvencijas autori cēla aizsega vārdā – cīņā pret vardarbību pret sievietēm – grib uzspiest savu dzimumideoloģiju visiem Eiropas iedzīvotājiem. Kāda gan dzimumorientācijai un dzimtei ir saistība vardarbību pret sievietēm...? Skaidrs ir, ka vienu pašu dzimumideoloģijas tēmu nevar "izbīdīt" cauri, tas vienmēr ir jādara kaut kā cita aizsegā.
Ko gan dos mums šīs konvencijas parakstīšana? Mums jau tāpat ir daudz labu likumu, kas aizsargā sievietes pret vardarbību, mums tikai pie tiem jāturas. Bet šī konvencija neko būtiski jaunu cīņā ar vardarbību pret sievietēm neienesīs, bet tikai dos lielāku zaļo gaismu seksuālai izlaidībai un gender ideoloģijai.
Māc.Roberts Otomers
http://www.aprinkis.lv/component/k2/item…pirmdiena, 2016. gada 16. maijs
Raksts Bauskas dzīvē 13.maijā
AINA UŠČA
Mācītājs
ar ekonomista diplomu
# Paplašina
kalpošanas iespējas
Roberts
Otomers – Vecumnieku un Valles luterāņu draudžu jaunais mācītājs – ''Bauskas
Dzīvi'' sagaida Vecumnieku baznīcā pēc svētdienas dievkalpojuma. Parīt, 15.
maijā, viņš vadīs Vasarsvētku dievkalpojumu savās lauku draudzēs un Rīgas Svētā
Gara draudzē, kurā kalpo kopš 2010. gada.
Jaunais
garīdznieks ir paguvis gan izveidot Vecumnieku draudzes interneta mājaslapu,
gan 7. maijā aizvest draudzes locekļus ekskursijā uz Kurzemes dievnamiem, gan
Vecumnieku baznīcā vadīt paša izveidoto 15 lekciju kursu ''Iepazīsti
kristietību!''
Pastāstiet, lūdzu, par savu kalpošanas pieredzi!
- Par mācītāju mani ordinēja 2010.
gadā un kopš tā laika kalpoju Rīgas Svētā Gara draudzē, kas atrodas Imantā. Tā
ir Latvijā jaunākā luterāņu draudze, nodibināta tikai pirms astoņiem gadiem.
Diezgan ilgi mūsu draudzes mājvieta bija Imantas kultūras centrā, bet tagad
draudzei ir kapela LELB dienas centrā ''Mēs'' . Ideju par draudzes izveidošanu
Imantas mikrorajonā Dievs ielika sirdī luterāņu garīdzniekiem Rinaldam Grantam
un Artim Druvietim. Zīmīgi, ka Imantā, kā tipiskā padomju laikā būvētā Rīgas
mikrorajonā, nav nevienas baznīcas. Sākumā šai draudzē pāris mēnešus kalpoju
kopā ar Arti Druvieti, bet 2010.gada vasarā viņš devās vadīt dievkalpojumus
LELB Īrijas latviešu draudzēs. Un kopš tā laika Imantā kalpoju patstāvīgi.
Brīvprātīgās
kalpošanas pirmo pieredzi guvu Rīgas Svētā Pāvila draudzē, kurā 17 gadu vecumā
tiku iesvētīts un ātri vien tiku aicināts tur sākt darboties. Biju viens no
svētdienas skolas skolotājiem. Jauniešu darbs draudzē tolaik bija diezgan
''čābīgs''. Draudzes priekšnieks, redzot manu entuziasmu, aicināja mani kļūt
par jauniešu darba vadītāju un organizēt jauniešu aktivitātes. Tajā laikā jau
studēju Tehniskajā universitātē.
Esmu
priecīgs par iespēju kalpot Vecumnieku un Valles draudzēs. Šis apvidus man nav pilnīgi
svešs. Savulaik luterāņu mācītāju ekskursijā esmu apmeklējis Vecumnieku, Valles
un Bārbeles baznīcu. Pazīstu arī luterāņu garīdzniekus, kuri kalpo Vecumnieku,
Bauskas un apkārtnes draudzēs. Pagājušā gada nogalē Juris Morics, kurš daudzus
gadus kalpoja Vecumnieku, Valles un Budbergas draudzē, tika iecelts par Rīgas
Krusta evanģēliski luteriskās draudzes mācītāju. Arī es piedalījos atlases
konkursā, bet Krusta draudze izvēlējās Juri Moricu par savu jauno mācītāju. Pēc
tam Juris Morics man piedāvāja nākt savā vietā uz Vecumniekiem un Valli. Šī
gada sākumā tiku oficiāli apstiprināts amatā. Budbergas draudzi turpinās vadīt
Juris Morics.
Jums ir ļoti laba izglītība. Kā izdevās līdzsvarot
laicīgo un garīgo dimensiju?
-
Kad mācījos Rīgas 1. ģimnāzijā, Zvejniekciemā, kur
atrodas mūsu ģimenes vasarnīca, tika organizēta nometne. Pieteicos uz to,
nezinādams, ka tā ir kristīga nometne. Man bija 17 gadu, biju pārliecināts Dieva
pretinieks, ateists. Arī mani vecāki nebija ticīgi. Viņi agri izšķīrās, mani
audzināja mamma un vecmāmiņa. Piedalīšanās nometnē mainīja manu domāšanu un
dzīvi. Visapkārt bija kristīgi jaunieši – brīnišķīgi jaunieši, piepildīti ar
tādu mīlestību, kādu līdz šim nebiju sastapis, un arī manī notika lielas
pārvērtības. Sapratu, ka līdzšinējais pasaules uzskats ir bijis aplams, un
beidzot esmu atradis patiesību. Man ļoti gribējās šo vēsti nodot citiem, pašam
augt ticībā. Tehniskajā universitātē bakalaura darbu rakstīju par projektu
vadīšanu. Divus gadus strādāju par projekta menedžeri LELB Diakonijas centrā,
rakstīju projektus, lai iegūtu naudu dažādiem sociāla rakstura projektiem, līdz
sapratu, ka kalpošana cilvēkiem man ir daudz, daudz tuvāka nekā darbs ar
papīriem. Visi apstākļi sakārtojās tā, ka kļuva skaidrs – man vislabāk ir kļūt
par mācītāju. Studējot Lutera akadēmijā, ieguvu labu teoloģisko pamatu. Tagad
iegūstu papildinu zināšanas maģistrantūras studijās Gēteborgā. Mācību valoda ir
angļu. Mēs esam internacionāls kurss. Šo skolu ir nodibinājusi Misūrī Sinodes
Luterāņu Baznīca no ASV sadarbībā ar Luterāņu teoloģijas skolu Gēteborgā. Ar
Misūrī Baznīcu ASV, mūsu LELB ir jau gadu desmitiem ilga sadarbība.
Kāpēc mācītāja amatu uzskatāt par sev piemērotāko?
-
Domāju, ka man ir labas runas dāvanas. Jauniešu darba
vadīšana draudzēs un baznīcas citās struktūrās iemācīja runāt tā, lai
aizsniegtu cilvēku sirdis dažādos vecumos. Esmu atvērts jaunām idejām, ko
cenšos īstenot arī Vecumnieku draudzē. Tagad baznīcā ir projektors un divi
ekrāni. Uz tiem tiek projicēta dievkalpojuma kārtība un sprediķa teksts. Tas
cilvēkiem palīdz vieglāk uztvert un iegaumēt informāciju. Mūsdienās tekstus ir
nepieciešams vizualizēt, jo esam daļēji zaudējuši prasmi klausīties. Vizualizācijai
meklēju attēlus gan no klasiskās glezniecības, kā arī laikmetīgas fotogrāfijas,
lai ilustrētu Svēto rakstu fragmentus un palīdzētu cilvēkiem saprast, ka Bībele
nav tekstu krājums par sensenu pagātni, bet tas vēljoprojām ir aktuāls teksts
arī mums – modernā laikmeta cilvēkiem.
Ielūkojos Jūsu izveidotajā interneta mājaslapā www.vecumniekudraudze.lv un biju ļoti izbrīnīta. Sākot no šī gada 14.
februāra, audioierakstā var noklausīties visu dievkalpojumu sprediķus
Vecumnieku draudzē. Sprediķiem var sekot līdzi arī Power Point prezentācijā.
Lapā ir daudz vērtīgas informācijas, kā arī norādes uz radniecīgām saitēm.
-
Draudzes mājaslapu izstrādāju pirms diviem mēnešiem.
Vairāk laika aizņēma izveide, toties
informācijas atjaunināšana ir ļoti vienkārša. Pavisam administrēju piecas
interneta mājaslapas. Vecumnieku draudzē ir ieinteresēti, atbildīgi cilvēki,
labi organizatori. Varu viņiem daudzas lietas uzticēt. Valles baznīcā
dievkalpojumi notiek divas reizes mēnesī, bet uz citām garīgas izaugsmes
pasākumiem esmu aicinājis valliešus apmeklēt Iepazīsti Kristietību kursu
Vecumnieku draudzē. Patīkami, ka lekciju cikls ''Iepazīsti kristietību!'' ir
guvis lielu atsaucību. Nodarbībās parasti piedalās 20 līdz 40 interesentu.
pirmdiena, 2016. gada 9. maijs
Draudzes ekskursija 7.maijā
7.maijā devāmies draudzes ekskursijā uz Lesteni, Pūri, Usmu un Ugāli.
Visas bildes varat apskatīt mājaslapas Foto galerijā.
ceturtdiena, 2016. gada 5. maijs
LD Pateicības diena Rendā 21.maijā
Liepājas diecēzes Pateicības diena Rendā 2016. gada 21.
maijā “Pateicība
Dievam par visu...”
Pieteikšanās līdz 14.maijam pie draudzes priekšnieces
Programma:
Sākums
– plkst. 11.00, vieta – Rendas estrāde
1.
KOPDZIESMA
- 155
2.
Ievada
uzruna – Agrita Staško ~ 3-5 min.
3.
KOPDZIESMA – Lai klusa top mana dvēsele
4.
Rendas
pag.pārv.pārstāvja īsa uzruna ~3-5
min.
5.
KOPDZIESMA – Ak, dārgais krusts
6.
Bīskaps – īsa
uzruna, ~5 min.
7.
KOPDZIESMA – 233
8.
LD
iecirkņu atskaites/ atskats/ pateicība:
a)
Bauskas iec. + kopdziesma – Lai slavē visas tautas
b)
Grobiņas iec. + kopdziesma – Mana dvēsele ir klusa
c)
Jelgavas iec. + kopdziesma – Prieku iedves, ak, Kungs, manā sirdī
d)
Kandavas iec. + kopdziesma – Pasaules gaišums
e)
Kuldīgas iec. + kopdziesma – Nav lielāka mīlestība...
f) Piltenes iec.+ saksafona
skaņdarbs ( Dalbesdr.)
*Katra iecirkņa prāvesta uzrunas laiks ir 5 minūtes.
9. KOPDZIESMA – Manā
dzīvē godināts esi, Kungs
10. Pusdienas no plkst. 13.00 – 14.00, Rendas kultūras namā
11. „Pateicība Dievam par visu...” –
Bībeles lasījumi, īsas pārdomas un lūgšana + dziesmas aiz katras lūgšanas no
plkst. 14.00 – 15.00, t.sk. – 1) Bunkas
dr.ans.; 2) Rendas – Usmas dr.ans.; 3) Priekules-Vaiņodes dr.ans.; 4) Sesavas –
Dalbes dr.ans.; 5) Jelgavas Sv.Annas dr. ansamblis ; 6) Jelgavas Bērnu un
jaun.c. Junda vijolnieku ansamblis.
12. KOPDZIESMA – Brīvi, brīvi saņēmis tu
13.Bīskapa
atskaite un pateicība - ~30 minūtes (~no 15.00 – 15.30 )
14. KOPDZIESMA – 419 – LD himna
15. Dievkalpojums
Rendas baznīcā no plkst. 16.00 – 18.00., vada bīskaps Pāvils Brūvers,
prāvests Uldis Gailītis un ev.-māc.p.i. Agrita
Staško.
Lielās lūgšanas laikā *– visi garīdznieki pie altāra un pa kārtai
lūdz (skat. zemāk)
16. Mūsu bīskapa Pāvila samīļošana.....
17. Mājupceļš ~ no 18.30....
Abonēt:
Ziņas (Atom)